Zinātne

Jau izsenis cilvēki zinājuši un jutuši, ka mežā ir spēks. Baltu tradīcijās mežs bijavieta, kur meklēt patvērumu, spēku un atbildes, bet Meža māte – sargātāja, kurailūdza palīdzību un kurai pateicās. Arī japāņu šinto tradīcijās daba nekad nav bijusitikai ainava – senie koki, kalni, upes un meži saistīti ar kami jeb dabā klātesošiemgariem un svētumu.To, ko cilvēki gadsimtiem pazinuši caur pieredzi, folkloru un vienkāršu “sirds jušanu”,pēdējās desmitgadēs arvien vairāk pēta arī zinātnieki. Un nu līdzās sajūtām ir arī
dati, kas palīdz saprast, kāpēc pēc mežā pavadīta laika mēs bieži jūtamies mierīgāklabāk.Shinrin-yoku nav zāles un neaizstāj medicīnisku ārstēšanu. Tā ir iespēja apzinātiizmantot mežu kā vidi, kurā palēnināties, mazināt ikdienas spriedzi un ļaut ķermenimun prātam atpūsties. Pētījumos tiek vērtēta meža vides un Shinrin-yoku ietekme uzstresu, asinsspiedienu un pulsu, autonomās nervu sistēmas darbību, miegu,psiholoģisko labsajūtu un imūnsistēmas rādītājiem.Mežs uz mums iedarbojas daudzos veidos vienlaikus – caur koku izdalītajiemgaistošajiem savienojumiem jeb fitoncīdiem, dabas smaržām un skaņām, zaļajāmainavām, gaismu, pieskārieniem un kopējo meža mikroklimatu. Savukārt lēnakustība, apzināta elpošana un atkāpšanās no ikdienas trokšņa un informācijasplūsmas palīdz organismam pārslēgties no saspringuma uz mierīgāku “atpūtas unatjaunošanās” režīmu.